“Vai tad ir apvainojumi, kurus drīkst paciest?” Cik forši, ka jūs uzdevāt šo jautājumu. Patiesībā nenobriedušās attiecībās tiek pieļautas pamazināmi-maigie vārdiņi ar ņirgāšanās pieskaņu: “ak, tu mana muļķīte” vai arī “mans mīļais āzītis”. No pieauguša cilvēka lūpām tas skan muļķīgi. Bet tālāk uzskaitītie “pilna garuma” varianti vispār nogalina mīlestību, turklāt pakāpeniski un nemanāmi.
Lūk, uz kādiem no partnera lūpām nākušajiem vārdiem ir jāreaģē nekavējoties pat tad, ja tie tiek izteikti “garāmejot”.
- “Nu, kā tu vari būt tik stulba!”
Ar šādu un līdzīgām frāzēm viņš uzbrūk jūsu personībai: cenšas pazemināt pašvērtējumu vai arī “pārspēt” jūs.
Pēs psihologu vārdiem, mīļotais cilvēks (kā arī tikai vienkāršs paziņa) var kritizēt tikai jūsu rīcību vai uzvedību attiecībā pret viņu. “Es lūdzu atnest man kafijas krūzi, bet tu to neizdarīji”, – viņa pārmetums ir vietā. “Kur palikušas tavas smadzenes”? –viņš jūs pazemo.
Kā reaģēt? Parādiet partneriem iepriekšējos divus paragrāfus. Iesakiet izslēgt no runas personības frāze. Neļaujiet arī sev ko tamlīdzīgu teikt.
- “Ko tu vispār no tā saproti!”
Skaidra nolaidība, tas ir, viņš jūs ir nolicis pie “otrās šķiras” cilvēkiem. Tas var izpausties strīdu laikā, ar padomiem, kurus jūs cenšaties viņam sniegt, jūsu lūgumu un vēlmju ignorēšanā.
– Es taču lūdzu nemest dvieļus uz grīdu!
– Ta nu liela bēda, piecietīsi.
Kā reaģēt? Esiet stingra un izlēmīga: “No šī brīža un arī turpmāk šādas lietas saziņā ar mani lūdzu nepielietot”. Tālāk var sekot izteiciens: “Tu pārspīlē!” Neieslīgstiet sīkumos, esiet īsa: “Ar mani tā nedrīkst”.